10 FAKTI PAR ĀDU, KO TU VĒL NEZINĀJI
Mūsu āda ir daudz vairāk nekā tikai aizsargslānis – tā ir sarežģīts un dzīvībai svarīgs orgāns, kas pastāvīgi mijiedarbojas ar apkārtējo vidi. Neskatoties uz to, mēs zinām tik maz par ādu – iespējams, tādēļ arī ir grūtāk saprast, kādas rūpes tai nepieciešamas. Nesen atradu interesantus atklājumus, kas man personīgi palīdzējuši labāk izprast ādas funkcijas un vajadzības. Šoreiz rakstā padalīšos ar 10 šādiem faktiem – ceru, noderēs arī Tev!
1. Āda ir cilvēka lielākais orgāns
Lai gan mēs bieži domājam par sirdi, smadzenēm vai plaušām kā būtiskākajiem orgāniem, āda faktiski ir lielākais orgāns mūsu ķermenī. Pieauguša cilvēka āda aizņem apmēram 1,5–2 kvadrātmetrus un sver aptuveni 15% no kopējā ķermeņa svara. Tā darbojas kā pirmā aizsargbarjera pret baktērijām, vīrusiem un citiem ārējiem faktoriem.
2. Āda katru mēnesi atjaunojas
Tava āda nepārtraukti mainās – vecās šūnas atmirst un tiek aizstātas ar jaunām. Vidēji ādas šūnu atjaunošanās cikls ilgst apmēram 28 dienas, taču ar vecumu šis process palēninās. Tāpēc jaunībā āda izskatās svaigāka un mirdzošāka, bet novecojot var kļūt blāvāka. Regulāra eksfoliācija var palīdzēt atbrīvoties no atmirušajām šūnām un saglabāt veselīgu mirdzumu.
3. Āda ir cieši saistīta ar ūdens daudzumu organismā
Mēs bieži dzirdam, ka ūdens dzeršana ir svarīga ādai, bet vai zināji, ka dehidratācija tiešā veidā ietekmē ādas izskatu? Kad ķermenī trūkst ūdens, āda kļūst sausāka, elastība samazinās, un grumbiņas kļūst izteiktākas. Pietiekama ūdens uzņemšana palīdz uzturēt ādu mitrinātu no iekšpuses, uzlabo tās elastību un veicina dabisko atjaunošanos. Lai āda izskatītos veselīga, svarīgi ne tikai dzert pietiekami daudz ūdens, bet arī lietot mitrinošus krēmus, kas palīdz saglabāt mitrumu.
4. Saule ir galvenais ādas novecošanās iemesls
Ja tev šķiet, ka ādas novecošanos nosaka tikai gēni, zinātnieki pierādījuši, ka aptuveni 80% priekšlaicīgu grumbu un ādas novecošanās pazīmju izraisa UV starojums. Pat ja ārā ir apmācies vai tu lielāko dienas daļu pavadi telpās, UVA stari iekļūst dziļi ādā un bojā kolagēnu. Tieši tāpēc SPF krēma lietošana katru dienu, ne tikai vasarā, bet arī ziemā, ir viena no labākajām investīcijām ādas jaunības saglabāšanai.
5. Cilvēka āda pati ražo antibiotikas
Mūsu āda nav tikai pasīvs aizsargslānis – tā aktīvi aizsargā organismu no infekcijām. Zinātnieki ir atklājuši, ka ādas šūnas ražo dabīgas antibiotikas, kas palīdz cīnīties pret baktērijām un mikroorganismiem. Šī dabiskā aizsardzība palīdz novērst infekcijas un iekaisumus, taču to var vājināt pārmērīga antibakteriālo līdzekļu lietošana, kas izjauc ādas mikrofloru.
6. Āda maina krāsu, lai pasargātu sevi no saules
Iedegums patiesībā ir ādas aizsargreakcija pret UV stariem. Kad āda ir pakļauta saules gaismai, tiek izstrādāts melanīns, kas palīdz novērst dziļākus bojājumus. Tomēr iedegums nenozīmē pilnīgu aizsardzību – tas sniedz tikai SPF 2–4 līmeņa aizsardzību, kas ir nepietiekami. Tas nozīmē, ka arī iedegušai ādai nepieciešams SPF krēms.
7. Stress var izraisīt ādas problēmas
Stress atstāj iespaidu ne tikai uz mentālo veselību, bet arī uz ādu. Kad mēs esam saspringti, organisms izdala vairāk kortizola, kas veicina sebuma (tauku) ražošanu un var izraisīt akni vai ādas iekaisumus. Tāpēc relaksācija, meditācija un veselīgs miegs var būt tikpat svarīgi ādas kopšanā kā labi kosmētikas līdzekļi.
8. Cilvēka āda ir unikāla – gluži kā pirkstu nospiedumi
Lai gan pirkstu nospiedumi ir labi zināms cilvēka identifikācijas veids, zinātnieki ir atklājuši, ka katram cilvēkam ir arī unikāls ādas mikrobioms, kas sastāv no miljoniem baktēriju, sēnīšu un citu mikroorganismu. Šis mikrobioms palīdz saglabāt ādas veselību, bet var mainīties atkarībā no uztura, dzīvesveida un izmantotajiem kosmētikas produktiem.
9. Āda izdala apmēram 500 ml sviedru dienā
Pat ja nejūti, ka svīsti, tava āda pastāvīgi izdala aptuveni puslitru sviedru dienā. Svīšana palīdz ķermenim atdzesēties un izvadīt toksīnus, un sviedri satur dabīgas vielas, kas aizsargā ādu no baktērijām.
10. Ādas krāsu nosaka arī uzturs
Lai gan melanīns ir galvenais pigments, kas nosaka ādas toni, zinātnieki ir atklājuši, ka ādas krāsu ietekmē arī karotinoīdi – antioksidanti, kas atrodami augļos un dārzeņos. Cilvēki, kuri uzturā lieto vairāk burkānu, tomātu un zaļo lapu dārzeņu, var iegūt veselīgāku, viegli iedegušu ādas toni!
Mūsu āda ir apbrīnojams un sarežģīts orgāns, kas veic daudz vairāk funkciju, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Ievērojot šos faktus, mēs varam pieņemt gudrākus lēmumus ādas kopšanā un ilgāk saglabāt tās veselību un jaunību.
Lai izdodas nosargāt!
Mīlestībā,
Maija Rieksta Riekstiņa
Vegan Fox radītāja un vadītāja
